Daudziem šķiet, ka galvenā problēma ir “par mazu alga”. Reālajā dzīvē bieži izrādās – nevis ienākumu apmērs, bet gan ieradumi nosaka to, vai nauda sakrājas vai pazūd bez pēdām.
Zemāk – septiņi ieradumi, kas gadu gaitā klusītēm apēd cilvēka bagātības iespējas. Ja atpazīsti sevi kaut vienā punktā, tā ir laba vieta, kur sākt pārmaiņas.
1. Dzīvošana bez jebkāda plāna
Frāze “es aptuveni zinu, kur paliek nauda” parasti nozīmē, ka patiesībā nezini.
Tipiski signāli:
- tu nezini, cik mēnesī aiziet pārtikai, transportam, izklaidei;
- līdz algas dienai nav nekādas pārliecības, kas būs kontā;
- tu nevari vienā teikumā pateikt, cik maksā tavs dzīvesveids mēnesī.
Ja nauda netiek plānota, tā automātiski aiziet tur, kur tajā brīdī ir lielākas emocijas, nevis tur, kur ir svarīgāk.
Ko darīt citādi?
Nav jātop par grāmatvedi. Pietiek ar vienkāršu pārskatu pa lielajām kategorijām: mājoklis, pārtika, transports, izklaide, kredīti, uzkrājumi. Mērķis nav sevi “nospiest”, bet beidzot saprast, kas īsti notiek ar tavu naudu.
2. Naudas tērēšana, pirms tā nopelnīta
Kredītkartes, patēriņa kredīti, telefons, TV vai ceļojums uz nomaksu – tas viss ir viens un tas pats ieradums: dzīvot uz nākotnes ienākumu rēķina.
Kamēr ikdienas lietas tiek apmaksātas ar aizņemtām summām, uzkrājums neveidojas. Ienākumi formāli ir, bet liela daļa aiziet procentos un komisijās.
Ko darīt citādi?
Kredītam kā instrumentam ir vieta, ja runa ir par lieliem, pārdomātiem lēmumiem (piemēram, mājoklis). Taču aizņemties tikai tāpēc, ka mēnesī pietrūkst, ir signāls, ka sistēma jāmaina, nevis jāpievieno vēl viens kredīts.
3. Ikreiz, kad alga pieaug, pieaug arī tēriņi
Kad ienākumi palielinās, daudzi automātiski paceļ ikdienas līmeni:
- dārgāks mājoklis;
- dārgāks auto;
- biežāki restorāni, dārgāki pirkumi.
Rezultāts – algas skaitlis izskatās lielāks, bet brīvo naudu tāpat kā agrāk neredz.
Ko darīt citādi?
Labs princips: katru reizi, kad alga palielinās, vispirms pacel to summu, ko atliec uzkrājumam/ieguldījumiem, un tikai tad pielāgo tēriņus. Piemēram, vismaz trešdaļa no algas pieauguma automātiski dodas uz “nākotnes naudu”, nevis uzreiz “šodienas ērtībām”.
4. Dzīvošana bez drošības spilvena
Daudzi dzīvo no algas līdz algai. Viena nopietnāka problēma – auto remonts, veselība, darba zaudējums – un viss finanšu “balanss” sabrūk.
Bez drošības spilvena cilvēks ir pastāvīgā stresā. Un stress gandrīz garantē sliktus naudas lēmumus.
Ko darīt citādi?
Klasiskais ieteikums – 3 līdz 6 mēnešu izdevumu apmēra uzkrājums. Ja šķiet nereāli, sāc ar konkrētu mērķi, piemēram, 500 vai 1000 eiro. Svarīgākais – nauda atsevišķā kontā, kas nav domāts ikdienas tēriņiem.
5. Visa nauda vienā vietā vai vienā produktā
Viena kļūda – visu dzīvi turēt naudu tikai tekošajā kontā vai krājkontā ar gandrīz nulles procentiem. Inflācija pa kluso apēd pirktspēju, un šķiet, ka “kaut kā jau krāju”, bet patiesībā nauda stagnē.
Otrā kļūda – visu sabāzt vienā riskantā ieguldījumā, cerot uz ātru peļņu. Ja paveicas – labi. Ja ne – aiziet vairāku gadu darbs.
Ko darīt citādi?
Naudu ir vērts sadalīt pa mērķiem:
- īstermiņa drošības spilvens – drošākas un viegli pieejamas vietas;
- vidējā termiņa mērķi – konservatīvāki ieguldījumi;
- ilgtermiņa mērķi – rīki ar potenciāli lielāku ienesīgumu un lielāku svārstību.
Nav viena “brīnumprodukta”, kas der visam. Ir jēdzīgi sadalīts plāns.
6. Sīkumu ignorēšana: komisijas, abonementi, pārmaksas
Ikdienā daudzi ļoti cītīgi strādā, bet pašas naudas plūsmas atstāj novārtā. Rezultātā:
- tiek mierīgi maksātas komisijas par kontiem, kartēm, kredītiem, ko varētu samazināt;
- turpinās maksājumi par abonementiem, kurus reti izmanto;
- finanšu produkti tiek izvēlēti pēc reklāmas, nevis pēc skaitļiem.
Katra atsevišķā lieta var šķist “nieks”, bet kopā tie ir simti eiro gadā.
Ko darīt citādi?
Reizi gadā vērts veikt “mazo auditu”: bankas pakalpojumi, apdrošināšanas, abonementi, kredīti. Bieži vien pietiek mainīt dažus pakalpojumu sniedzējus vai atteikties no liekā, lai atbrīvotu naudu uzkrājumam, neko būtisku nezaudējot.
7. Nedomāt par nākotni un atlikt viss uz “kādreiz”
Vēl viens kluss ieradums: apziņa, ka “par pensiju, uzkrājumiem, ieguldījumiem padomāšu vēlāk, kad būs vairāk naudas / laika / zināšanu”.
Problēma – laiks ir galvenais sabiedrotais naudas uzkrāšanā. Jo vēlāk sāc, jo lielākas summas jāsak apkārt un jo mazāk strādā saliktie procenti.
Ko darīt citādi?
Nav jāsāk ar perfektu plānu. Pietiek ar vienu konkrētu soli:
- atvērt atsevišķu kontu uzkrājumam;
- uzlikt automātisku pārskaitījumu, kaut vai 20–50 eiro mēnesī;
- laika gaitā summu celt un pielikt klāt ieguldījumu risinājumus.
Svarīgākais ir nevis ideāls risinājums uz papīra, bet pirmais praktiskais solis.
Ja sevi atpazini šajā sarakstā
Tas nenozīmē, ka vilciens ir aizbraucis. Gluži otrādi – tas nozīmē, ka tu redzi, no kuras vietas sākt.
Labs sākums būtu:
- saprast, cik patiesībā maksā tavs dzīvesveids mēnesī;
- pieņemt lēmumu par konkrētu summu, ko katru mēnesi atlikt malā;
- izvēlēties vienu ieradumu no šī saraksta un mērķtiecīgi to mainīt nākamos pāris mēnešus.
Naudas situācija parasti nemainās vienā dienā, bet tā mainās brīdī, kad mainās ikdienas ieradumi. Tieši tie izlemj, vai pēc desmit, divdesmit gadiem skatīsies uz tukšu kontu vai sakarīgu uzkrājumu.
